1866. gadā uzceltais nams Nr. 238 paceļas piecus stāvus virs pagraba. Tā platība ir aptuveni 4600 kvadrātpēdu, tas atrodas uz 19 × 100 pēdu liela zemesgabala, tam ir no jauna restaurēta kaļķakmens toņa fasāde un ar paneļiem apšūts lifts, kas apkalpo visus stāvus. Interjeru veidojis tā 20. gadsimta 60. gadu iemītnieks Pjērs Skapula — Parīzes dizainers, kura pasūtījumu vidū bija jahtu interjeri Stavrosa Niarhosa vajadzībām, kā arī princeses Lī Redživilas mājokļi Ņujorkā un Parīzē. Skapulam mēs varam pateikties par franču noskaņu, kas šodien valda namā. Vēlāk nams kļuva par pirmā Eiropas Savienības pārstāvja Apvienoto Nāciju Organizācijā rezidenci Ņujorkā. Pašlaik tas ir restaurēts līdz muzeja kvalitātes standartiem, ievērojot 18. gadsimta garu.

Ieejot jūs sagaida klasiskajai pilsētas nama arhitektūrai raksturīgā telpu secība: priekštelpa, Lielais salons un viesistaba.

Vispirms jūs nonākat istabas lieluma foajē, kas nodrošina piekļuvi visam namam ar liftu, vienlaikus saglabājot privātumu pārējos stāvos. Šeit koka paneļi ir vienkārši un veidoti pēc Sardzes zāles parauga, kas atrodas pie Luija XV privātajiem apartamentiem Versaļā, savukārt marmora grīdas raksts, bombē kumode, spoguļi un sienas svečturi pilnībā atbilst laikmetam. No foajē var nokļūt viesu garderobē un zelta un oniksa tualetes telpā, kas veidota krāšņajā rokoko stilā.

Tālāk jūs uzkāpjat pa plato kāpņu telpu, ko sienas pilnībā nenoslēdz un kas ļauj vizuāli savienot apakšējo telpu ar Lielā salona spoguļiem un kristāla lustru. Šeit ir 12 pēdu augsti griesti, kā arī 300 gadus veci Île-de-France stila koka paneļi un kamīns, ko Skapula atveda no Francijas. Malkas kamīns ir funkcionējošs. Lielajā trimo spogulī virs kamīna atrodas Nikolā Lankrē (1690–1742) glezna, bet elektrificētā antīkā kristāla lustra reiz atradās baroneses Albukerkes rezidencē ēkā The Dakota. Divas franču durvis ved uz balkonu, no kura paveras skats uz mierīgo dārzu. Parketa grīda Parīzes Versaļas stilā, antīkais iekārtojums un integrētā skaņas sistēma papildina šo izcilo telpu.

Blakus atrodas viesistaba, ko Skapula veidojis kā Salle de Glace jeb spoguļu istabu, atdarinot 18. gadsimta iecienītu telpu ar autentiskām proporcijām veidotiem paneļiem un zeltījuma līstēm. Iebūvētie grāmatu skapji, zeltītā bronzas apgaismes ķermeņi un lielais rakstāmgalds ļauj šo telpu izmantot kā kabinetu, bibliotēku vai papildu izklaides telpu.

Vienu stāvu augstāk atrodas galvenā guļamistaba, kas apšūta ar franču ozolkoku au cappuccine apdarē. Virs no Francijas ievestā kamīna atrodas vairāk nekā simts gadus vecs sienas gleznojums „Romas foruma celtniecība”, ko nama Nr. 238 pirmais īpašnieks pēc medusmēneša atveda atpakaļ uz Ņujorku. Šeit ir divas garderobes telpas ar iespēju tajās ieiet, kā arī iebūvētas glabātavas; blakus atrodas vannas istaba ar baltu Karāras marmoru, sešas pēdas garu vannu un dubultu izlietni.

Tajā pašā stāvā, ēkas priekšpusē, atrodas viesu istaba, kas veidota nelielas Chambre de Parade garā un izceļas ar gultas aizkariem un koka paneļiem. Sienas klāj Scalamandré zīds, bet telpa iekārtota Luija XV stilā. Pieguļošā vannas istaba ar logu ir apdarināta ar zaļu marmoru, un tajā atrodas liela, reta violetā marmora izlietne ar skapīti. Ģērbtuves vannas istabā ir garderobes un iebūvētas glabātavas.

Nākamajā stāvā atrodas venēciešu stilā dekorēta guļamistaba ar skatu uz dārzu, kamīnu, trim atgāžamiem un atveramiem logiem, ģērbtuvi ar baltu izlietni un zeltītiem furnitūras elementiem un kājām, garderobes telpu ar iespēju tajā ieiet, kā arī vannas istabu, kas apdarināta ar piecu veidu marmoru. Ēkas priekšpusē atrodas divu istabu personāla apartamenti ar vannas istabu; tos var nodalīt no pārējā nama, un tiem var piekļūt ar liftu. Arī šeit netrūkst brīnumu: gultas galvgalis ir augstvērtīgs bronzas lējums, kas tagad šķiet nācis no ilgi nojauktās Grand Central Terminal ziemeļu fasādes virsdurvju paneļa.

Visbeidzot, piektā stāva penthauss, kas veidots 20. gadsimta vidus modernisma stilā, pilnīgi atšķirīgs no pārējā n**.

Built in 1866, Number 238 rises five stories over a cellar. It has approximately 4,600 square feet on a 19 by 100-foot lot, a newly restored limestone-toned facade, and a paneled elevator serving every level. Its interiors were shaped by its 1960s occupant, Pierre Scapula, the Parisian designer whose commissions included yacht interiors for Stavros Niarchos and the New York and Paris homes of Princess Lee Radziwill. Scapula is responsible for the French ambiance we see in the house today. Later, the house became the New York residence of the first European Union Representative to the United Nations. At present it is restored to museum quality standard in the spirit of the eighteenth century.

Upon entering you are greeted by the sequence of rooms mandatory to classic townhouse architecture: Anteroom, Grand Salon and Drawing Room.

First, you arrive at the room-size Foyer, which provides access to the whole house by elevator while assuring privacy to the other floors. Here the paneling is simple, patterned after the Guard Hall outside the Louis XV private suite at Versailles, and the marble flooring pattern, the bombé chest, the mirrors and the sconces are all appropriate to the period. A guest closet and the Gold and Onyx Powder Room, in the flamboyant Rococo style, open off it.

Next, you ascend the wide stairway, which is not fully enclosed by walls and allows a visual connection from the space below to the mirrors and crystal chandelier of the Grand Salon. Here are twelve-foot ceilings and three-hundred-year-old Île-de-France style paneling and a fireplace, both brought from France by Scapula. The woodburning fireplace works. The large mirror trumeau contains a painting by Nicolas Lancret (1690-1742), and the electrified antique crystal chandelier came from the residence of the Baroness Albuquerque in the Dakota. Twin French doors open to a balcony overlooking the tranquility of the garden. Parquet de Versailles flooring, antique furnishing and an integrated sound system complete this exceptional room.

Adjoining is the Drawing Room, styled by Scapula as a Salle de Glace, or mirror room, in which he replicated an eighteenth-century favorite with authentically proportioned panels and gold leaf moldings. Enclosed bookcases, doré bronze lighting fixtures and a large desk allow the space to be used as an office, a library or additional entertaining space.

One floor above is the Primary Suite, paneled in French oak in an au cappuccine finish. The imported French fireplace is topped by a canvas mural more than a hundred years old, "The Construction of the Roman Forum," brought back to New York from his honeymoon by the first owner of 238. There are two walk-in closets and built-in storage, and adjoining is the white Carrara marble bath with a six-foot soaking tub and double sinks.

On the same floor, at the front of the building, is the Guest Room, styled in the manner of a small Chambre de Parade and notable for its bed hangings and paneling. The walls are covered in Scalamandré silk, and the room is furnished in the Louis XV style. The ensuite windowed bath is finished in green marble with a large, rare purple marble vanity sink, and the dressing bath contains closets and built-in storage.

On the floor above is a Venetian decorated bedroom overlooking the garden, with a fireplace, three tilt-and-turn windows, a dressing room with a white vanity sink and gold fixtures and legs, a walk-in closet, and a bathroom finished in five kinds of marble. At the front there is a two-room-and-bath staff suite which can be shut off from the rest of the house and reached by elevator. Even here wonders abound: the headboard is a high-quality bronze casting that now appears to have come from an overdoor panel of the long-demolished north facade of Grand Central Terminal.

At last , the fifth-floor penthouse, done in a mid-century modern style, entirely different from the rest of th